Ja esi mūsu draugs un seko līdzi sociālajos tīklos, noteikti pamanīji, ka ačkupieši septembra sākumā bija devušies uz folkloras festivālu Gruzijā, pēc tā ļaujoties šīs skaistās zemes dabai, savdabīgajai kultūrai un iedzīvotāju viesmīlībai. Daudzveidīgs, piesātināts, jautrs un piedzīvojumiem bagāts - patiesībā vārdos nav iespējams raksturot šo braucienu. Nu ko, sākam?
6. septembra vakarpusē sākām savu piedzīvojumu Rīgas Starptautiskajā lidostā - devāmies uz Minsku, lai pēc tam nokļūtu Tbilisi. Galapunktā mūs sagaidīja sirsnīgā Tea, mūsu mentore, kura bija kopā ar mums visu festivāla laiku.
Ceļš līdz festivāla norises vietai, mazajai pilsētiņai Ambrolauri, bija gana garš, bet tā laikā jau paspējām ieraudzīt patieso Gruziju - kalnus, lejas, upes, vīnogas un vienkāršo lauku dzīvi, kā arī to, cik ļoti pārdroši ir gruzīnu šoferīši. Sekoja pirmās ķibeles ar caurām riepām, bet tas viss piederās pie lietas. Kratot galvu pasmaidījām, ka pēc šāda sākuma ceļojums solās būt patiesi interesants un neparedzams. Pēc garā ceļa iekārtojamies hotelī, aplūkojām Ambrolauri pilsētiņu, apmeklējām arī Sv.Nikolasa templi Nikortsmidas ciemā, kas ir iekļauts UNESCO mantojumā.
Nākamajā dienā visi festivāla dalībnieki devās uz Gogolati ciemu, kas arī ir iekļauts UNESCO mantojumā. Gogolati ciems, kuram piemīt savdabīgs šarms, atrodas dziļi kalnos, un ceļš līdz tam vien jau bija piedzīvojums. International Folklore festival “Sakartvelo” piedalījās folkloras grupas, dziedātāji un dejotāji no Itālijas, Francijas, Latvijas, Polijas un Gruzijas. Te mācījāmies festivāla kopdziesmu Qvedrula, baudījām vietējos gardumus un izmēģinājām roku hačapuri gatavošanā.
Šīs dienas vakarā norisinājās pirmais koncerts, kurā iepazīstinājām apkārtējos ar savu tautas deju ansambli un latviešu tautas deju, kā arī mūsu skaistajiem tērpiem. Sajutāmies kā slavenības, jo vietējiem ļoti patika fotogrāfēties ar mūsu skaistajām meitenēm.
9. septembrī devāmies uz Oni pilsētu - pa ceļam uz to aplūkojām vēsturisko Barakoni baznīcu. Vakarā kopā ar citiem festivāla dalībniekiem devāmies gājienā pa pilsētu un uzstājāmies nākamajā koncertā. Pēc tā norisinājās festivāla dalībnieku kopīgās vakariņas vīna dārzā Ambrolauri. Siltākās atmiņas no šī vakara? Festivāla organizatori par godu mums bija iemācījušies latviešu tautasdziesmu "Pūt, vējiņi".
Nākamās dienas rītā sēdāmies autobusos un devāmies tālajā ceļā uz silto un saulaino Batumi. Jūras mīļotāji uzreiz devās baudīt silto Melno jūru. Ja jūs zinātu, cik ļoti sāpīgi ir staigāt pa šo akmeņaino pludmali, bet tas noteikti mūs neatturēja no atpūtas. Vakarā ar funikulieri pacēlāmies 250 m virs jūras līmeņa un nonācām Anūrijas kalnā, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz naksnīgo Batumi. Izrādās, ka vasarā tur katru vakaru notiek gruzīnu folkloras naktis, tāpēc mums bija lieliska iespēja iepazīt gruzīnu dejas, dziesmas un bungu ritmus. Atmosfēra bija tik patīkama un, ilgi nedomājot, paši pieteicāmies uzstāties ar Kreicburgas polku un Pērtiņu, kas radīja lielu sajūsmu gan skatītājiem, gan mums pašiem. Pēc tam devāmies pastaigā pa piejūras promenādi un baudījām pilsētu, kura, tā vien šķiet, atdzīvojas tieši naktī.
11. septembra rītā devāmies uz Adžārijas kalniem, tur aplūkojām Makhuntseti ūdenskritumu, kas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem ūdenskritumiem Gruzijā. Netālu no tā atradās Makhuntseti tilts, kas ir īpašs ar savu arhitektūru - tas ir viens no lielākajiem arkveida tiltiem Adžārijā. Drosmīgākie laidās nobraucienā pār Acharistskali upi. Diena bija karsta, tāpēc pēc tam baudījām vēsu, bet atspirdzinošu peldi kalnu upē.
Vakarpusē ekskursiju turpinājām skaistajā Adjarian Wine house. Sākumā tikām iepazīstināti ar vīna darināšanas noslēpumiem un vīna vēsturi. Piedalījāmies arī Gruzijas tradicionalā ēdiena kinkāļu gatavošanas mestarklasē, kurus vēlāk paši arī nogaršojām - ziniet, mums sanāca tīri labi! Noslēgumā visi palutinājām savas garšas kārpiņas un degustējām vīnu, nebeidzot apbrīnot šīs vietas šarmu un romantiku.
Nākamajā rītā vēl baudījām Melnās jūras apskāvienus un ķērām saules starus pludmalē, kā arī aplūkojām Batumi, bet vakarā sēdāmies vilcienā un pēc 5 stundu brauciena nonācām Gruzijas galvaspilsētā Tbilsi. Pēc iekārtošanās viesnīcā, devāmies nelielā pastaigā pa pilsētu un apbrīnojām tās skaistumu naktī.
13. septembrī devāmies iepazīt Tbilisi. Ar pacēlāju devāmies uz Narikala Fortness cietoksni, nedaudz iejutāmies klinšu kāpēju lomā un uzkāpām tā pašā virsotnē, no kura pavērās elpu aizraujoša ainava uz Tbilisi. Turpinot gājienu pa galvaspilsētu, aplūkojām tās pievilcīgo arhitektūru un nonācām Leghvtakhevi ūdenskituma pakājē. Vēlāk izbaudījām braucienu ar laivu pa Kūras upi. Pēc nelielas atpūtas, visi skaisti sapucējāmies un baudījām vakariņas Georgian House restorānā.
Nākamajā dienā daļa devās iepazīt Tbilisi tirgu, no tā atvedot gruzīnu tradicionālo saldumu čurčellas, vietējās vīnogas, arbūzus, garšvielas un citus gardumus. Vēlāk devāmies uz Mtatsmindas kalnu, kurā atrodas Mtatsmindas atrakciju parks. Vēlreiz pārliecinājāmies par pilsētas plašumu no panorāmas rata, pārvarējām bailes, braucot pa kalniņiem un ļāvāmies citām piedāvātajām izklaides iespējām. Pirms došanās mājās, nolēmām izbaudīt gruzīnu pirti - karsējāmies saunā, peldējāmies sēra baseinos un izmēģinājām masāžas.
Te arī beidzās mūsu bagātīgais piedzīvojums Gruzijā un pusnaktī jau bija laiks doties uz lidostu. Patiesībā šajā mirklī visapkārt jau bija manāms nogurums un mazas ilgas pēc mājām, ko vēl pastiprināja fakts, ka pēc lidojuma no Tbilisi uz Minsku, tur bija jāpavada 12 stundas. Bet Ačkups laiku lieki netērēja - nedaudz pagulējām lidmašīnā un lidostā, lai ar jauniem spēkiem dotos ārpus lidostas un paspētu atmiņās saglabāt arī to, kāda ir mūsu kaimiņvalsts galvaspilsēta Minska.
Atgriežoties lidostā, uzzinājām, ka Latvijā ir tikai 12oC, lietus un liels vējš, un ļoti cerējām, ka mūsu lidojumu neatcels. Par laimi viss bija kārtībā un svētdienas vakarā atgriezāmies mīļajās mājās. Laimīgi par to, ka esam atlidojuši kopā ar visu bagāžu un nesaplīsušiem labumiem tajā, kopīgi uzsaucām mūsu tradicionālo “Āaaačkups” un pateicāmies prezidentam Mikum, un viņa palīgiem par ceļojuma organizēšanu. Mūsu domas noteikti vēl kādu laiciņu būs Gruzijā, bieži vien izdzirdēsiet no mums Qvedrulas dziesmu un to, cik fantastisks bija šis brauciens. Kur brauksim nākamgad?
Liels paldies Mārtiņam un festivāla organizatoriem par bildēm!
TE VARI APSKATĪT VĒL VAIRĀK BILŽU!