top of page

Festivāls saulainajā Horvātijā

  • tdaackups
  • 21. aug.
  • Lasīts 3 min

Updated: 4. sept.

Jūlija sākumā, kad Latvijā saule vēl tikai sāk sildīt nopietnāk, tautas deju ansamblis Ačkups paņēma savus košos tērpus un labāko noskaņojumu, lai dotos neaizmirstamā piedzīvojumā – uz starptautisko folkloras deju festivālu Horvātijā.

ree

Mūsu galamērķis – Karlovaca. Internacionālais folkloras festivāls Karlovica “26. medunarodni festival folklora Karlovac”/ ”26th intenational folk festival Karlovac”, kas šeit notiek jau 26 gadus, pulcējot kolektīvus no visas pasaules. Šogad Latviju pārstāvēja Ačkups!

Ar mums kopā uz skatuves kāpa dalībnieki no Paragvajas, Francijas, Taivānas un pašas Horvātijas.

ree

Horvātija mūs sagaidīja ar tveici un sirsnīgiem cilvēkiem. Mūsu gides bija apburošas jaunas dāmas, kas mums organizēja transportu un informācijas plūsmu gan festivāla, gan izklaides vajadzībām. Jau pirmajā dienā sapratām – šī nebūs vienkārši uzstāšanās tūre, bet gan kultūras apmaiņa, draudzības saites un starptautiski deju svētki, kādus izjust var reti. Brigita, Mary, Ivana, hvala (paldies)!

Mūsu pirmais koncerts notika tajā pašā dienā, kad atlidojām (29.06). Tautas tērpi piesaistīja skatītāju acis, bet deju soļi – viņu uzmanību un aplausus. Pirmajā koncertā atrādījām "Gatves deja", “Es izjāju Prūšu zemi” un “ Sasala jūrīna”. Dejojām ar tādu atdevi, ka pirmās bikses neizturēja.

Otrā diena (30.06.) bija piepildīta ar divām ekskursijām un koncertiem dažādās pilsētās. Bijām Nikola Tesla muzejā un Karlovicas akvārijā “Aquatika”. Vakarā pa abiem koncertiem, viens turpat Karlovicā otrs Duga Resa, tika atrādīta visa programma, ko bijām gatavojuši. Bez nosauktajām dejām vēl dejojām: “Jančuks dančuks”, “Kas zied Jāņu naksniņā”, “Vot’i puiseits”, “Audēju deja” un pirmizrādi piedzīvoja mūsu dejotājas Malvīnes deja “Seši jauni bandenīki”. Pirmajā koncertā kopā ar mums uz skatuves kāpa dejotāji no Grieķijas, bet Duga Resa – satikās mākslinieki no visām dalībvalstīm. Šoreiz Ačkupa dejotāju sparu parādīja nolauztais kurpju papēdis.

Trešajā dienā (1.07.) gides noorganizēja braucienu uz Krk salu, kurā tikām palaisti atpūsties brīvsolī. Vecpilsēta, ēdieni un skaistā Adrijas jūra.

Pēcpusdienā saskārāmies ar mazu izaicinājumu. Mūsu programma tika papildināta ar jaunu deju pašā festivāla vidū. Vienas dienas laikā iemācījāmies “Pērtiņu”. Ko atlikušajās dienās arī atrādījām skatītājiem.

ree

Ceturtajā dienā (2.07.) bija iespēja pievienoties kajaku braucienā pa Koranas upi, bet tika izmantota izdevība arī mierīgi pazvilnēt pludmalē un ķert dienvidu iedegumu. Taču ar to vis diena nebeidzas. Vakarā mums bija jāparāda kā Latvijā taisām auksto zupu, dejojām “Seši jauni bandenīki” un visiem iemācījām Pankūkdanci.

Piektajā dienā (3.07.) rīta puse bija brīvāka un izmantojām to laiku gan atpūšoties, gan izmēģinot “Pērtiņu”. Tad devāmies uz koncertu Ozalj pilsētā, kur mūsu acis apbūra viena no pirmajām hidroelektro stacijām. Arī mēs visus skatītājus pārsteidzām ar jauni apgūto “Pērtiņu”.

ree

Sestajā dienā (4.07.) uzstājāmies Ogulin pilsētā, taču pa brīvo laiku paspējām to izstaigāt un iepazīt pasaku tēlus pilsētas vizītkartē. Tā kā laika apstākļi nebija tie sausākie, koncertu pārcēla uz iekštelpām.

Septītajā dienā (5.07.) lielais noslēguma koncerts. Jāsaka, ka izlikām visu visu. Pa mazu muzikālo starpu bija arī jāpārģērbjas, un ģērbšanās laiks sakrita ar ļoti tumšu tumsu, taču dejotāji viens otru ļoti labi saprot, šoreiz pat internacionālā līmenī. Visi festivāla dalībnieki, kas tikai gaidīja savu uzstāšanos skrēja mums palīgā ar gaismas lukturiem. Īpaši milzīgs paldies dejotājiem no Paragvajas – aguyje (paldies).

Nākamajā rītā liela daļa festivālu dalībnieku jau devās prom uz mājām tai skaitā mēs. Lai arī bijām noskumuši, ka ilgi nesatiksim jauni iegūtos draugus, zinājām, ka kontaktus uzturēsim. Šķiršanās nevienam nav patīkamas, taču šīs ieviesa cerības uz tikšanos nākotnē, pat tad, ja tās būtu ārpus dejotāju un mūziķu kopienām.

ree

Festivāla laikā notika arī kopīgas meistarklases un sadziedāšanās vakari. Mācījāmies dažādu dalībvalstu deju soļus, neviens nekautrējās kļūdīties – svarīgākais bija kustēties kopā, smaidīt un būt vienotiem ritmā. Dziedājām dažādas dziesmas, mācījāmies visādas frāzes dažādās valodās, iemācījām arī Ačkupā ļoti iemīļotu spēli. Brīvajos brīžos peldējām Adrijas jūrā, nobaudījām jūras veltes un ieelpojām brīvdienu garu. Lielu lielo padies izsakām franču draugiem, ka ļāva mums pamēģināt pastaigāties viņu garajās ķekatās – merci (paldies).

Festivāls nebūtu iesējams bez muzikālā pavadījuma.

Milzīgu pateicību izsakām Annai Patrīcijai un Katrīnai Karelēm, Egijai Laurai Preisei un Patrikam Paulam Sarkanam. Mandolīnas, vijoles, akordeona, bungu skaņas un vokālie izpildījumi apbūra ne tikai vietējos, bet arī mūs. Dejot pie jūsu pavadījuma bija vieglāk, jestrāk un pacilājošāk. Priecājamies, ka esam ieguvuši jaunus draugus, sakarus ;) un kopīgas atmiņas, kas paliks uz mūžu.

ree

Pēc šī lielā piedzīvojuma un labi pavadītā laika mēs atgriezāmies mājās ar dažāda līmeņa iedegumiem, sāļiem matiem, tūkstošiem fotogrāfiju un vienu lielu sajūtu – Latvija skan un dej arī tālu prom no mājām.

 

Tiekamies nākamajos deju soļos!


 
 
bottom of page